Par Arābu Valodu

Kurās valstīs runā arābu valoda?

Arābu valoda ir oficiālā valoda Alžīrijā, Bahreinā, Komoru salās, Čadā, Džibutijā, Ēģiptē, Irākā, Jordānijā, Kuveitā, Libānā, Lībijā, Mauritānijā, Marokā, Omānā, Palestīnā, Katarā, Saūda Arābijā, Somālijā, Sudānā, Sīrijā, Tunisijā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Jemenā. To runā arī citās valstīs, tostarp Amerikas Savienoto Valstu, Francijas, Spānijas un Izraēlas daļās.

Kāda ir arābu valodas vēsture?

Arābu valodai ir gara un izcila vēsture, kas aptver vairāk nekā divus tūkstošus gadu. Tiek uzskatīts, ka valoda attīstījās no seno semītu dialektu formas, kas, domājams, radās Arābijas pussalā 4.gadsimtā pirms mūsu ēras. Laika gaitā valoda izplatījās citās pasaules daļās, un tās lietošanas kabatas atradās Āfrikas un Tuvo Austrumu daļās.
Pirmajos gados valoda piedzīvoja vairākas būtiskas izmaiņas, tostarp islāma pieaugumu mūsu ēras 7. gadsimtā un Korāna ieviešanu. Tas palīdzēja veidot valodu, nesot sev līdzi vairākus jaunus vārdus, frāzes un gramatiskās konvencijas, vienlaikus nostiprinot arī klasiskā arābu valodas lietošanu.
Gadsimtu laikā kopš tās izplatīšanās visā pasaulē arābu valoda ir kļuvusi par neatņemamu Literatūras sastāvdaļu, kur to izmanto mūžīgu dzejas, Filozofijas un teoloģijas darbu veidošanai. Pēdējā laikā tā ir pieņemta arī daudzās zinātnes disciplīnās, balstoties uz tās bagātīgo vēsturi kā zināšanu un daiļrunības valodu.

Kas ir top 5 cilvēki, kuri ir veicinājuši visvairāk arābu valodā?

1. Abu al-Qasim al-Zahiri (9. – 10. gadsimts)-ražīgs gramatiķis, viņam tiek piedēvēts daudzu darbu producēšana arābu valodā, ieskaitot Kitabs al-Ains (zināšanu grāmata), viens no agrākajiem un vissvarīgākajiem klasiskās arābu valodas gramatikas darbiem.
2. Ibn Qutaiba – 828-896 AD) – ietekmīgs autors un zinātnieks, kurš uzrakstīja 12 sējumu darbu par arābu valodas gramatiku un valodniecību ar nosaukumu Kitab al-Shi ‘r wa al-Shu’ ara (dzejas un dzejnieku grāmata).
3. Al-Jahiz – 776-869 AD) – mīļota literārā figūra un vēsturnieks, viņa darbos tika pētīti daudzi priekšmeti no gramatikas līdz zooloģijai.
4. Al-Khalil ibn Ahmad – 717-791 AD) – slavens valodnieks un zinātnieks, kura valodu sistēma tika izmantota viņa Kitab al-Ayn (zināšanu grāmata) tika plaši pieņemta 8.gadsimtā.
5. Ibn Muqaffa ‘ (721-756 AD) – slavens tulkotājs un tautas valodu lietošanas aizstāvis, kura darbos bija iekļauti seno persiešu darbu tulkojumi arābu valodā.

Kā ir arābu valodas struktūra?

Arābu valodas struktūra balstās uz saknes un modeļa morfoloģiju. Lielākā daļa vārdu valodā ir atvasināti no trīs burtu (trīspusējas) saknes, kurai var pievienot dažādus patskaņus un līdzskaņus, lai izveidotu jaunus vārdus ar saistītu nozīmi. Šie atvasinājumi ietver patskaņu un līdzskaņu maiņu, kā arī prefiksu vai sufiksu pievienošanu. Šī elastība padara arābu valodu neticami bagātu un izteiksmīgu.

Kā iemācīties arābu valodu vispareizākajā veidā?

1. Atrodiet kvalificētu instruktoru. Ja jūs vēlaties apgūt arābu valodu vispareizākajā veidā, labākais veids, kā to izdarīt, ir atrast kvalificētu instruktoru, kurš var iemācīt jums. Meklējiet instruktoru, kuram ir pieredze valodas mācīšanā un kurš var palīdzēt izprast valodas gramatiskās struktūras un nianses.
2. Izmantojiet dažādus resursus. Lai gan mācīšanās no instruktora ir labākais veids, kā pareizi apgūt valodu, jums jāizmanto arī citi resursi, piemēram, grāmatas, tiešsaistes kursi, tiešsaistes video un audio materiāli. Tas palīdzēs nodrošināt, ka jums ir pakļauti valodu vairākos dažādos veidos, un palīdzēs jums iegūt labāku izpratni par valodu.
3. Praktizējiet regulāri. Vienīgais veids, kā patiesi brīvi pārvaldīt valodu, ir regulāri praktizēt. Praktizējiet valodas rakstīšanu, runāšanu, lasīšanu un klausīšanos. Mēģiniet iegremdēties valodā, skatoties Arābu filmas, runājot ar dzimtās valodas runātājiem vai klausoties arābu mūziku.
4. Patiesi padariet to par savu. Jo vairāk jūs varat personalizēt savu mācīšanās pieredzi, jo labāk jums būs. Izdomājiet, kādas metodes vislabāk atbilst jūsu mācīšanās veidam, un atbilstoši pielāgojiet savu pieeju valodai.


Yayımlandı

kategorisi

yazarı:

Etiketler:

Yorumlar

Bir yanıt yazın

E-posta adresiniz yayınlanmayacak. Gerekli alanlar * ile işaretlenmişlerdir